Romanovskis: ja „airBaltic“ samazinātu lidojumu skaitu Lietuvā, to vietu varētu ieņemt LOT – ko tas nozīmētu pasažieriem?

Lietuvas uzņēmēju konfederācijas prezidents Andrius Romanovskis izteica viedokli, ka šādā gadījumā daļu no radušās nišas varētu aizņemt Polijas aviokompānija LOT. Lai gan tas nav oficiāli paziņots LOT paplašināšanās plāns, pati diskusija ir svarīga, jo Viļņas lidostas pasažieriem un Lietuvas uzņēmējiem tiešais savienojums ir daudz vairāk nekā vienkārši ērts veids, kā nokļūt ārzemēs.

Šī tēma kļūst īpaši aktuāla tādēļ, ka „airBaltic“ situācija Lietuvas tirgū nav tik viennozīmīga, kā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. Jau 2025. gada rudenī uzņēmums paziņoja, ka 2026. gada vasaras sezonā Lietuvā plāno palielināt lidojumu skaitu par 16 % un Viļņā bāzēt trešo gaisa kuģi. Tajā laikā arī Lietuvas lidostas uzsvēra, ka uzņēmums saskata pieaugošu Lietuvas tirgus potenciālu. 

Tomēr 2026. gadā daļa plānu tika koriģēta. „airBaltic“ atcēla plānoto maršrutu Viļņa–Krakova, un arī dažu citu maršrutu lidojumu biežums tika samazināts. Uzņēmums paskaidroja, ka lēmumus noteica komerciālie apstākļi un pieaugušās degvielas cenas. Tas pats par sevi nenozīmē, ka „airBaltic“ atkāpjas no Lietuvas, taču liecina, ka aviokompānija, tāpat kā citi pārvadātāji, aktīvi pārskata maršrutu rentabilitāti un pasažieru pieprasījumu. 

„airBaltic“ Lietuvā: vienlaikus gan paplašināšanās, gan piesardzīgāki lēmumi

Lai saprastu, kāpēc vispār tiek runāts par iespējamu LOT lomas pieaugumu, ir vērts aplūkot „airBaltic“ pozīciju Lietuvas tirgū. Latvijas aviokompānija jau daudzus gadus ir viena no svarīgākajām pārvadātājām Viļņas lidostā. Tās darbības modelis nav balstīts tikai uz tiešiem lidojumiem no Viļņas. Ļoti svarīga aviokompānijas stratēģijas daļa ir pasažieru plūsmu novirzīšana caur Rīgu, kur „airBaltic“ atrodas galvenais centrs.

Tas nozīmē, ka Lietuvas pasažierim „airBaltic“ bieži vien piedāvā ne tikai lidojumu no Viļņas uz konkrētu Eiropas pilsētu. Kompānija vienlaikus piedāvā iespēju caur Rīgu sasniegt ievērojami plašāku maršrutu tīklu. 2026. gada vasaras sezonai „airBaltic“ Lietuvā plānoja savienot Viļņu, Kauņu un Palangu ar vairāk nekā 20 tiešajiem maršrutiem, bet caur Rīgu pasažieriem tika piedāvāts sasniegt vairāk nekā 80 pilsētas. 

Arī Viļņā uzņēmuma pozīcijas ilgu laiku tika stiprinātas. Tika plānots izvietot trešo „airBaltic“ lidmašīnu, kā arī palielināt lidojumu skaitu atsevišķos maršrutos. Piemēram, bija plānots palielināt lidojumu biežumu uz Parīzi, Minheni, Prāgu, Berlīni, Malagu, Nicu un Maljorku. 

Tāpēc runāt par „airBaltic“ pēkšņu aiziešanu no Lietuvas būtu pāragri. Pašreizējā situācija drīzāk atgādina maršrutu tīkla optimizāciju. Aviokompānija var samazināt lidojumu skaitu vienā virzienā, palielināt citā, kā arī daļu resursu novirzīt tur, kur tā saskata lielāku pieprasījumu un labāku atdevi.

Tomēr tieši šādā tirgū rodas iespējas konkurentiem.

Kāpēc starp iespējamajiem „airBaltic“ konkurentiem tiek minēta LOT?

LOT šajā gadījumā nav nejauši izvēlēts nosaukums. Polijas nacionālajai aviokompānijai jau ir stabila pozīcija Lietuvā, un tās galvenā priekšrocība ir Varšavas lidosta kā savienojumu centrs. Pasažierim no Viļņas LOT var piedāvāt ne tikai lidojumu uz Varšavu, bet arī savienojumus ar daudziem Eiropas un citiem pasaules galamērķiem.

Saskaņā ar Lietuvas lidostu datiem 2025. gada pirmajā pusgadā LOT veidoja aptuveni 6 % no kopējā gaisa pārvadātāju tirgus Lietuvā. Tāda pati daļa bija arī SAS, savukārt „airBaltic“ daļa sasniedza aptuveni 14 %. Lielākais pārvadātājs bija „Ryanair“, kas veidoja 47 % no tirgus. Tajā laikā Varšava bija viens no galvenajiem tiešajiem maršrutiem no Lietuvas un veidoja aptuveni 5 % pasažieru plūsmas. 

Tas liecina, ka LOT jau ir izveidojis pasažieru bāzi Lietuvā. Citiem vārdiem sakot, ja tirgū parādītos papildu kapacitātes, LOT nevajadzētu sākt no nulles.

Vēl viens svarīgs signāls parādījās 2026. gada sākumā. Lietuvas lidostas un LOT vienojās no 2026. gada marta beigām pārtraukt lidojumus maršrutā Viļņa–Londona (City) un daļu atbrīvojušos kapacitātes novirzīt uz maršrutu Viļņa–Varšava. Lietuvas lidostas šādu lēmumu pamatoja ar pasažieru plūsmu analīzi un samazināto pieprasījumu pēc lidojumiem uz Londonas Siti. 

Tā ir svarīga detaļa, runājot par LOT nākotni Lietuvā. Uzņēmums jau tagad parāda, ka spēj pārdalīt kapacitāti Lietuvas tirgū un nostiprināt maršrutu, kas tam ir stratēģiski svarīgs.

Vai LOT patiešām varētu aizstāt „airBaltic“ Lietuvā?

Īsā atbilde būtu šāda: daļēji – jā, taču vismaz īstermiņā LOT, visticamāk, nespētu pilnībā aizstāt „airBaltic“.

Iemesls ir vienkāršs. „airBaltic“ un LOT ir atšķirīgi darbības modeļi. „airBaltic“ ir stingri orientēta uz Baltijas valstu tirgu un savu maršrutu tīklu organizē ap Rīgu. Viļņa, Kauņa un Palanga tai ir dabiska Baltijas reģiona tirgus daļa. LOT galvenokārt balstās uz Varšavas lidostu un Polijas tirgu.

Ja „airBaltic“ nolemtu atteikties no viena vai vairākiem maršrutiem no Viļņas, LOT varētu būt viena no aviokompānijām, kas saskatītu iespēju ieņemt atbrīvojušos nišu. Tomēr tas nebūt nenozīmētu, ka LOT pārņemtu to pašu maršrutu ar tādu pašu lidojumu biežumu.

Aviokompāniju nozarē nav tā, ka, vienai kompānijai izstājoties no maršruta, automātiski parādās cita. Aviokompānijas izvērtē pasažieru skaitu, biļešu cenas, konkurenci, lidostas nodevas, gaisa kuģu pieejamību, degvielas cenas un to, vai maršruts spēj ģenerēt pietiekamus ieņēmumus ne tikai no tiešajiem pasažieriem, bet arī no tranzīta plūsmām.

Tāpēc, ja, piemēram, „airBaltic“ samazinātu lidojumu skaitu uz konkrētu Eiropas pilsētu, LOT ne vienmēr steigtos uz to pašu virzienu. Uzņēmumam varētu būt izdevīgāk nostiprināt maršrutu uz Varšavu un caur savu tranzīta centru piedāvāt savienotos lidojumus.

Ko tas nozīmētu Lietuvas pasažieriem?

No pirmā acu uzmetiena LOT lielāka loma Lietuvā pasažieriem būtu laba ziņa, jo lielāka konkurence parasti nozīmē plašāku izvēli. Tomēr aviācijas tirgū konkurences priekšrocības nav atkarīgas tikai no tā, cik daudz aviokompāniju veic lidojumus no konkrētās lidostas.

Svarīgākais jautājums ir – kādus maršrutus tās piedāvā un cik bieži veic lidojumus.

Lietuvas pasažierim tiešais lidojums no Viļņas uz Parīzi, Minheni, Berlīni vai citu Eiropas pilsētu ir pavisam cits produkts nekā ceļojums ar pārsēšanos Varšavā vai Rīgā. Tiešais lidojums ietaupa laiku, samazina risku nokavēt savienoto reisu un bieži vien ir īpaši svarīgs biznesa ceļotājiem.

No otras puses, spēcīgajam LOT tīklam caur Varšavu arī ir liela vērtība. Pasažierim nav nepieciešams tiešais lidojums uz katru pasaules pilsētu. Dažkārt ērta viena pārsēšanās lielā lidostā ir efektīvāka nekā tiešais maršruts ar ierobežotu lidojumu biežumu.

Tāpēc LOT stiprināšanās Lietuvā varētu būt izdevīga pat tad, ja aviokompānija nemainītu konkrētus „airBaltic“ maršrutus. Tā varētu nostiprināt Viļņas kā starptautiskā gaisa satiksmes mezgla pozīciju, izmantojot Varšavas tranzītcentru.

Kāpēc Lietuvai vispār ir svarīgi, lai tai būtu vairākas spēcīgas aviokompānijas?

Šis jautājums ir plašāks nekā vienkārši „airBaltic“ un LOT konkurence. Lietuvai ir svarīgi, lai Viļņas lidosta nebūtu pārāk atkarīga no viena vai vairāku pārvadātāju lēmumiem.

Aviokompānijas savu stratēģiju maina ļoti ātri. Maršruts, kas šodien šķiet perspektīvs, pēc gada var tikt samazināts degvielas cenu, lidmašīnu trūkuma, dzinēju problēmu, ģeopolitiskās situācijas vai mainījušās pasažieru pieprasījuma dēļ.

To mēs jau vairākkārt esam redzējuši „airBaltic“ gadījumā. 2025. gadā uzņēmums saskārās ar dzinēju pieejamības problēmām un citiem izmaksu spiediena faktoriem, taču tajā pašā laikā saglabāja izaugsmes ambīcijas. 2025. gadā „airBaltic“ ieņēmumi sasniedza 779,3 miljonus eiro, uzņēmums apkalpoja 5,2 miljonus pasažieru savā tīklā, bet tīrais zaudējums bija 44,3 miljoni eiro – ievērojami mazāks nekā 2024. gadā. 

Uzņēmumam ir arī stratēģiskie investori. „Lufthansa Group“ 2025. gadā par 14 miljoniem eiro iegādājās konvertējamās obligācijas, kas veido pamatu 10 % „airBaltic“ akciju daļai, ja uzņēmums tiktu kotēts biržā. 

Tas nozīmē, ka „airBaltic“ nav uzņēmums, kas vienkārši cenšas izdzīvot, samazinot lidojumu skaitu. Tā vienlaikus cenšas pārveidot savu biznesa modeli, paplašināt ACMI darbību, pilnībā izmantot gaisa kuģu parku un nostiprināt finanšu stāvokli.

Tāpēc, runājot par „airBaltic“ Lietuvā, būtu jāizvairās no pārāk vienkārša scenārija, ka uzņēmums samazina lidojumu skaitu un drīz vien tā vietu ieņems LOT. Realitāte, visticamāk, būs daudz sarežģītāka.

„airBaltic“ un LOT konkurence var būt izdevīga Viļņai

Ja tirgū patiešām izveidotos situācija, kad „airBaltic“ samazinātu daļu no savas kapacitātes Lietuvā, tas varētu kļūt par iespēju LOT un citām aviokompānijām. Tomēr šo procesu nevajadzētu uztvert kā viena pārvadātāja aizstāšanu ar citu.

Viļņas lidostas tirgū darbojas „Ryanair“, „Wizz Air“, SAS, LOT, „airBaltic“, „Finnair“, „Lufthansa“, „Turkish Airlines“ un citas aviokompānijas. Lietuvas lidostu dati liecina, ka tirgus jau tagad ir diezgan daudzveidīgs, un pasažieru plūsmas sadalās starp dažādiem biznesa modeļiem – sākot no zemo cenu aviokompānijām līdz tradicionālajiem tīkla pārvadātājiem. 

Tāpēc Lietuvas galvenais uzdevums nav izvēlēties, vai mēs vairāk vēlamies „airBaltic“ vai LOT. Daudz svarīgāk ir radīt apstākļus, lai aviokompānijas vēlētos bāzēt lidmašīnas Viļņā, palielināt lidojumu biežumu un atvērt jaunus maršrutus.

Šeit svarīga ir lidostas loma. Aviācijas tirgū aviokompānijas pieņem lēmumus ne tikai atkarībā no tā, cik daudz cilvēku vēlas lidot. Nozīme ir lidostas nodevām, lidojumu laika nišām, infrastruktūra, mārketinga un lidojumu veicināšanas modeļi, biznesa ceļojumu pieprasījums, kā arī iespēja piepildīt lidmašīnu ne tikai ar Lietuvas, bet arī ar tranzīta pasažieriem.

Tieši tāpēc LOT un „airBaltic“ konkurence var būt izdevīga Lietuvai. Jo vairāk spēcīgu tīkla aviokompāniju uzskatīs Viļņu par perspektīvu bāzi vai nozīmīgu tirgus punktu, jo mazāks ir risks, ka vienas aviokompānijas lēmums automātiski radīs lielu robu Lietuvas gaisa satiksmes kartē.

Vai „airBaltic“ samazinās lidojumu skaitu Lietuvā?

Pašlaik nav pamata apgalvot, ka „airBaltic“ plāno būtiski atkāpties no Lietuvas tirgus. Gluži pretēji – 2026. gada sezonai uzņēmums bija plānojis ievērojamu darbības paplašināšanu Lietuvā, tostarp papildu lidmašīnu Viļņā un lielāku lidojumu skaitu. 

Tomēr daži konkrēti maršruti tika mainīti. Lidojumi maršrutā Viļņa–Krakova tika atcelti, bet dažu citu maršrutu biežums samazināts. Tas liecina, ka uzņēmums katra maršruta komerciālās perspektīvas izvērtē atsevišķi. 

Tāpēc Andriaus Romanovskis izvirzītā LOT alternatīva šobrīd ir vairāk vērtējama kā scenārijs, kam ir vērts pievērst uzmanību, nevis kā jau pieņemts lēmums.

Vai LOT var kļūt par spēcīgāku dalībnieku Lietuvas aviācijas tirgū?

Šādas iespējas noteikti pastāv. LOT jau tagad ieņem nozīmīgu tirgus daļu Lietuvā, tai ir spēcīgs Varšavas tranzīta centrs un pieredze tranzīta pasažieru apkalpošanā. Turklāt 2026. gadā uzņēmums kopā ar Lietuvas lidostām nolēma stiprināt maršrutu Viļņa–Varšava, un tas liecina, ka šis maršruts tiek uzskatīts par stratēģiski svarīgu. 

Tomēr LOT izaugsmes tempu noteiks ne tikai tas, vai „airBaltic“ samazinās savu darbību. Daudz svarīgāka būs pasažieru pieprasījums, biļešu cenas, Viļņas lidostas apstākļi un tas, kā pati LOT novērtēs Lietuvas tirgus potenciālu.

Ja Viļņa turpinās attīstīties kā biznesa, tūrisma un tranzīta centrs, ir loģiski gaidīt, ka par Lietuvas pasažieriem konkurēs arvien vairāk aviokompāniju. Un šādā situācijā „airBaltic“ būs jāuztur konkurētspējīgs piedāvājums, bet LOT būs iespēja nostiprināt savas pozīcijas.

Ko šis notikums nozīmē Lietuvai?

Svarīgākais šīs diskusijas vēstījums ir nevis tas, ka „airBaltic“ esot gatavs drīz pamest tirgu, bet gan tas, ka Lietuvas aviācijas tirgū pastāvīgi notiek konkurence par pasažieriem.

„airBaltic“ joprojām ir viens no svarīgākajiem pārvadātājiem Lietuvā un tam ir plašs maršrutu tīkls caur Rīgu. LOT jau ieņem stabilu pozīciju Viļņā un var to nostiprināt caur Varšavu. Tikmēr „Ryanair“ un „Wizz Air“ konkurē zemo cenu segmentā, bet tradicionālie pārvadātāji, piemēram, „Lufthansa“, „Finnair“ vai „SAS“, piedāvā savienojumus caur savām galvenajām lidostām.

Pasažierim tas nozīmē vienu būtisku lietu – Lietuvas gaisa satiksmes nākotni nenosaka viena aviokompānija. Ja viena aviokompānija samazinās kapacitāti, tirgū radīsies iespējas citām. Jautājums ir tikai par to, vai tās vēlēsies to izmantot.

Tāpēc Andriaus Romanovskis doma par LOT iespēju ieņemt daļu no „airBaltic“ tirgus daļas ir vērā ņemama pirmām kārtām kā plašākas tendences signāls. Lietuvai ir svarīgi, lai būtu ne tikai spēcīga „airBaltic”, bet arī vairāki savstarpēji konkurējoši pārvadātāji, kuri uzskatītu Viļņu par ilgtermiņa tirgu. Jo lielāka būs konkurence, dažādi maršruti un ērtas savienojuma lidojumi, jo plašākas izvēles iespējas būs Lietuvas pasažierim.

Un vissvarīgākais – ja nākotnē „airBaltic“ patiešām nolemtu samazināt daļu lidojumu Lietuvā, nevajadzētu domāt, ka radušos tukšumu automātiski aizpildīs viena konkrēta aviokompānija. Daudz reālāks scenārijs būtu tāds, ka par atbrīvojušos pasažieru plūsmu un maršrutiem sacenstos vairāki pārvadātāji. LOT šajā konkurencē būtu viena nozīmīga priekšrocība – tā jau tagad darbojas Lietuvas tirgū, ir izveidojusi maršrutu Viļņa–Varšava, kā arī spēcīgu tranzīta tīklu.

Tāpēc tuvākajos gados ir vērts sekot ne tikai tam, cik daudz lidojumu Lietuvā veic „airBaltic“, bet arī tam, kā mainās LOT, „Ryanair“, „Wizz Air“, SAS un citu aviokompāniju plāni. Tieši šo pārvadātāju lēmumi kopā noteiks, vai Viļņa kļūs par vēl spēcīgāku reģionālo gaisa satiksmes centru, vai arī daļa Eiropas maršrutu paliks atkarīga no pārsēšanās citās lidostās.

Šodien apgalvojums, ka LOT varētu ieņemt daļu no „airBaltic“ tirgus daļas Lietuvā, ir tikai scenārijs, nevis fakts. Tomēr pats scenārijs ir pilnīgi reāls: Lietuvas gaisa transporta tirgus aug, konkurence mainās, un aviokompānijas pastāvīgi pārrēķina, kur ir vērts lidojumu maršrutus. Galu galā uzvarēs tās aviokompānijas, kas Lietuvas pasažieriem piedāvās ne tikai labu biļešu cenu, bet arī ērtu lidojumu grafiku, daudz tiešo maršrutu un uzticamus savienojumus ar pārējo pasauli.